Epiģenētika- Inovatīvā zinātne Eucerin jaunākajos pētījumos

Šajā aizraujošajā pētniecības jomā mūsu uzvedība un vide, tostarp uzturs, fiziskā aktivitāte vai UVA/UVB starojuma iedarbība, ir saistīta ar mūsu gēnu aktivitāti. Piemēram, fizisko aktivitāšu biežums un uztura izvēles var izraisīt epiģenētiskas izmaiņas, kas ietekmēs to, kā ķermenis interpretēs DNS sekvences. Atšķirībā no ģenētiskajām izmaiņām, kas neatgriezeniski maina DNS sekvences, epiģenētiskās izmaiņas ir atgriezeniskas un nemaina DNS sekvences. Tās ieslēdz vai izslēdz noteiktus gēnus, tādējādi kontrolējot to darbību, nevis ietekmējot pašus gēnus. Tas ir svarīgs bioloģisko procesu regulēšanas mehānisms.

Tas atklāj saikni starp mūsu dzīvesveida izvēlēm un mūsu gēniem. Modulējot gēnu ekspresiju, šīs epiģenētiskās izmaiņas var ievērojami ietekmēt mūsu ķermeņa un ādas stāvokli. Izpratne par epiģenētiku nodrošina vērtīgu priekšstatu par to, kā, izvēloties veselīgāku dzīvesveidu un optimizējot ādas kopšanas rutīnu, ir iespējams pozitīvi ietekmēt mūsu gēnus un pat to, cik jauna izskatās mūsu āda.

Epiģenētiskie mehānismi darbojas vairākos veidos, lai kontrolētu gēnu ekspresiju, atkārtoti aktivizējot un deaktivizējot gēnus, lai ražotu proteīnus.

DNS metilēšana ir viens no vislabāk zināmajiem un izprastajiem epiģenētiskajiem mehānismiem: Kā tas darbojas? Specifiskos DNS punktos tiek pievienotas metilgrupas. Ja metilgrupa atrodas DNS regulējošajos reģionos, tā var darboties kā "bloks" un kavēt gēnu "nolasīšanu". Tas ''izslēdz'' gēnus un neļauj tiem izpausties. Un otrādi, kad metilgrupa tiek noņemta (demetilēšanas process), gēni tiek "ieslēgti" ļaujot tiem izpausties.

Epiģenētiskās izmaiņas ir dabiski mehānismi, kas veido šūnu visā dzīves ceļa garumā, un turpina attīstīties novecošanas, dzīvesstila un vides iedarbības rezultātā:

• Epiģenētika un novecošana: Dzīves laikā indivīda epiģenētiskais profils mainās. Epiģenētika dzimšanas brīdī atšķiras no epiģenētikas bērnībā vai briedumā.
• Epiģenētika un atgriezeniskums: Ne visas epiģenētiskās izmaiņas ir neatgriezeniskas. Daudzas epiģenētiskās izmaiņas var notikt un var nenotikt reaģējot uz izmaiņām uzvedībā vai vidē.

Genoma dabiskie mehānismi, kuri aktivē specifiskus gēnus, tika atklāti pirms vairāk nekā 80 gadiem. Par epiģenētikas pamatlicēju tiek uzskatīts Britu ģenētiķis un attīstības biologs Konrads Hals Vadingtons (Conrad Hal Waddington). Taču starptautiskajā pētniecībā epiģenētika uzmanību guva 21. gadsimta sākumā.

Eucerin zinātnieki jau vairāk nekā 15 gadus ir ādas epiģenētikas vadošie eksperti. Eucerin laboratorijās 20 dažādu nozaru speciālisti ir analizējuši vairāk nekā 50000 aktīvas vielas, lai izstrādātu produktus ar epiģenētiskām sastāvdaļām, kas var palīdzēt novērst novecošanas pazīmes.

Kopš 2008. gada mēs esam veikuši plašus epiģenētiskus pētījumus: 2010. gadā mēs vieni no pirmajiem identificējām visaptverošas epiģenētiskas izmaiņas, kas notiek ādas novecošanas procesā (Gronniger et al., 2010). Pēc trim gadiem (2013.), izmantojot transkriptoma sekvencēšanu, mēs pētījām, kā vecuma izraisītās epiģenētiskās izmaiņas ietekmē ādas gēnu ekspresiju (Bormann et al., 2016). Vēl pēc trim gadiem mēs izstrādājām ādas šūnu '' vecuma pulksteni'' jeb '' Age Clock'' un saņēmām tā patentu 2021. gadā (Bormann et al., 2016). Šī patentētā ''Age Clock'' tehnoloģija mums ļauj atklāt revolucionārus, dermokosmētiskus risinājumus, kas var efektīvi pavērst atpakaļ ādas novecošanas procesu.

Pēc 15 gadus ilgas izpētes Eucerin zinātnieki ir veikuši vēl vienu revolucionāru atklājumu: Mēs ar lepnumu paziņojam, ka esam atklājuši epiģenētiski aktīvu sastāvdaļu Epicelline®.

Darbojoties ādas dziļākajos slāņos, Epicelline® spēj no jauna aktivizēt ādas jaunības gēnus un samazināt novecošanas pazīmes, liekot izskatīties jaunākam par savu vecumu 4 nedēļu laikā*. Atšķirībā no citām spēcīgām pretnovecošanas sastāvdaļām, Epicelline® efektīvi samazina grumbas un smalkās līnijas nekairinot ādu, un dermatoloģiskajās un klīniskajās pārbaudēs ir pierādīta tā laba panesamība ādai.

Sekojiet mums, lai nenokavētu jaunumu….

_{* Produkta lietošanas pētījums ar 160 sievietēm 4 nedēļu laikā.}