Izpratne par ādu – Faktori, kas ietekmē ādas stāvokli

Ādas stāvoklis un izskats būtiski ietekmē mūsu vispārējo veselības stāvokli un pašsajūtu. Vesela āda regulē ķermeņa temperatūru un aizsargā organismu no nelabvēlīgiem vides faktoriem, piemēram, no kairinošām vielām, alergēniem un mikroorganismiem. Vesela āda ir maiga un gluda, atpūtusies un mitrināta, un tai ir vienmērīgs tonis. Tomēr ir daudzi iekšēji un ārēji faktori, kas negatīvi ietekmē ādas stāvokli, izskatu un sajūtas. Piemēram, hiperjutīga āda bojātās vai novājinātās ādas aizsargbarjeras dēļ ir vairāk pakļauta kairinājumiem nekā vesela āda. Dažu faktoru iedarbību nav iespējams novērst, taču daudzus faktorus mēs tomēr varam ietekmēt. Rūpīga ādas kopšana palīdz aizsargāt ādu un ļauj tai ilgāk izskatīties jaunākai.

Iekšējie faktori, kas ietekmē ādas stāvokli, ietver ģenētiskās noslieces, hormonu svārstības un atsevišķas slimības, piemēram, diabētu.

Ģenētiskie faktori nosaka cilvēka ādas tipu (normāla, sausa, taukaina vai jaukta tipa āda) un ietekmē ādas vispārējo stāvokli.

Ģenētiskie faktori un ādas bioloģiskā novecošanās

Ģenētiskie faktori ietekmē arī ādas bioloģisko novecošanos, par ko liecina šādas pazīmes: 

• palēninās ādas šūnu reģenerācijas un atjaunošanās procesi;
• palēninās tauku un sviedru dziedzeru darbība;
• saistaudi pamazām sairst, tāpēc āda sliktāk piesaista ūdeni un zaudē tvirtumu;
• pamazām sairst arī ādas elastīgās šķiedras, tāpēc samazinās ādas elastība.

Ādas bioloģisko novecošanos nedrīkstētu jaukt ar ādas priekšlaicīgu novecošanos, ko izraisa ārēji faktori, piemēram, saules iedarbība, un ko ir iespējams ietekmēt.

Ģenētiskie faktori nosaka arī to, vai cilvēkam ir nosliece uz tādām ādas slimībām kā atopiskais dermatīts, psoriāze vai ihtioze. Piemēram, cilvēkiem, kuriem ir iedzimts filagrīna (viens no ādas proteīniem) deficīts, āda sliktāk pilda aizsargbarjeras funkcijas, šiem cilvēkiem biežāk ir jutīga āda un nosliece uz atopisko dermatītu. Ja ir šāda nosliece, āda daudz ātrāk un smagāk reaģē uz stresu un ārējiem faktoriem. Tāpēc ir svarīgi ievērot atbilstošu ādas kopšanas režīmu. Uzziniet vairāk lapā par sausu ādu un atopisko dermatītu.

Ādas stāvokli var ietekmēt arī atsevišķas slimības, piemēram, diabēts un nieru darbības traucējumi.

Hormoni un hormonu līmeņa izmaiņas var būtiski ietekmēt ādas stāvokli: 

• pubertātes vecumā hormonālās izmaiņas var izraisīt akni;
• grūtniecības laikā hormonu darbība var veicināt pastiprinātu melanīna izdalīšanos un izraisīt vienu no hiperpigmentācijas formām, kas ir pazīstama kā melasma;
• līdz ar bioloģisko novecošanos un jo īpaši pēc menopauzes iestāšanās samazinās sieviešu dzimumhormona estrogēna līmenis. Estrogēns labvēlīgi ietekmē ādas mitruma līmeni, un estrogēna samazināšanās izraisa strukturālas izmaiņas un ādas vecuma atrofiju.

Ādas stāvokli ietekmē ļoti daudzi ārējie faktori. Ja ādas dabīgais līdzsvars ir izjaukts, tā sliktāk pilda aizsargbarjeras funkcijas un var kļūt jutīga. Ārējie faktori, kas ietekmē ādas veselību, ir atkarīgi no apkārtējās vides, vispārējā veselības stāvokļa un dzīvesveida.

Saules starojums

Saules starojums nelielos daudzumos labvēlīgi ietekmē mūsu pašsajūtu, taču pārāk ilga uzturēšanās saulē var izraisīt ādas bojājumus. Saules starojums dažādi ietekmē ādas stāvokli:

• UVB starojums rada saules apdegumus. HEV gaismas saistība ar saules apdegumiem nav pierādīta;
• UVB starojums un mazākā mērā arī UVA starojums var radīt DNS bojājumus, kas var izraisīt ādas vēzi. HEV gaisma nav saistīta ar ādas vēzi;
• gan UVA starojums, gan HEV gaisma var izraisīt ādas priekšlaicīgu novecošanos (fotonovecošanos);
• saules alerģijas simptomus galvenokārt izraisa UVA starojums, taču tie var parādīties arī UVB starojuma ietekmē;
• UVA un UVB starojums un HEV gaisma var izraisīt hiperpigmentāciju un veicināt vecuma plankumu (saules jeb pigmentācijas plankumu) un melasmas veidošanos.

Plašāku informāciju par UVA un UVB starojuma atšķirībām atradīsiet rakstā „Kā UVA un UVB starojums un HEV gaisma ietekmē ādu”, savukārt ieteikumus, kā rūpēties par ādu, atradīsiet rakstā „Kā pasargāt ādu no saules iedarbības”.

Temperatūra

Ādas stāvokli ietekmē arī ļoti augsta vai ļoti zema temperatūra un straujas temperatūras svārstības.

Aukstumā ādas asinsvadi sašaurinās, lai pasargātu ķermeni no pārmērīgas atdzišanas. Organismam ilgstoši atrodoties aukstumā, palēninās tauku dziedzeru darbība un āda kļūst sausa. Uzziniet vairāk lapā par sausu ādu.

Karstos un mitros apstākļos (piemēram, tropu zemēs vai pirtī) sviedru dziedzeri izdala lielāku sviedru daudzumu, āda kļūst mikla un spīd, un dažos gadījumos tas var izraisīt akni.

Telpās, kurās ir zems gaisa mitrums, piemēram, lidmašīnas salonā vai telpās, kurās ir centrālapkure, āda var zaudēt mitrumu un kļūt īpaši jutīga.

Karstums var izraisīt arī atsevišķu ādas slimību, piemēram, rozācijas, uzliesmojumus. Tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ vannā, kā arī sejas un roku mazgāšanai ir ieteicams izmantot siltu, nevis karstu ūdeni.

Agresīvi līdzekļi

Veselas ādas vide ir nedaudz skāba, proti, ādas pH ir 4,7–5,75. Agresīvi tīrīšanas līdzekļi un mitrinātāji ar sārmainu pH pārmāc ādas dabīgās neitralizēšanas spējas, bojā šūnu struktūru un mazina epidermas virsējā slāņa spēju pildīt aizsargbarjeras funkcijas. Āda var kļūt sausa un jutīga vai pat hiperjutīga. Jutīga āda ir uzņēmīgāka pret infekcijām un biežāk pakļauta tādu ādas slimību saasinājumiem kā, piemēram, atopiskais dermatīts vai rozācija. Agresīvo līdzekļu kaitīgā un sausējošā iedarbība īpaši ietekmē jutīgu ādu (kuras aizsargbarjera ir novājināta) un hiperjutīgu ādu (kuru papildus iepriekš minētajam raksturo arī nervu šķiedru hiperaktivitāte).

Atsevišķi ķīmiskie eksfoliācijas līdzekļi var radīt līdzīgas sekas, tāpēc ir svarīgi konsultēties ar dermatologu, lai pārliecinātos, vai konkrētā procedūra ir piemērota Jūsu ādai.

Dažas cilvēku grupas agresīvo līdzekļu ietekmi izjūt īpaši smagi. 

• Mazi bērni un gados veci cilvēki: jauna un novecojusi āda nav tik noturīga pret ārējo faktoru ietekmi, jo ādas aizsargbarjera vai nu vēl nav pilnīgi attīstījusies, vai arī jau ir novājināta. Uzziniet vairāk lapā par ādas stāvokli un īpašībām dažādos vecumos.
• Cilvēki, kuri darbavietā saskaras ar ķīmiskām vielām: dažu profesiju pārstāvji, piemēram, frizieri, mūrnieki un rūpnīcu strādnieki, ik dienu saskaras ar ādai kaitīgām vielām – ķīmiskiem mazgāšanas līdzekļiem, šķīdinātājiem, krāsām un lakām.

Uzziniet vairāk par to, kā rūpēties par ķermeņa un sejas ādu, un par to, kāpēc ir svarīgi izvēlēties piemērotus ādas kopšanas līdzekļus.

Pārāk bieža mazgāšanās

Pārāk bieži mazgājoties dušā vai vannā un pavadot pārāk ilgu laiku pārāk karstā ūdenī, tiek zaudēti ādas dabīgie mitrinošie faktori (NMF) un bojāts ādas virskārtas lipīdu slānis. Āda zaudē mitrumu un kļūst raupja. Veselas ādas pH liecina par nedaudz skābu vidi. Bieža mazgāšanās ar ūdensvada ūdeni, kas ir neitrāls vai nedaudz sārmains, var ietekmēt ādas dabīgo līdzsvaru un mazināt ādas aizsargspējas. Uzziniet vairāk par ķermeņa ādas kopšanu un ikdienas sejas kopšanas režīmu.

Uzturs

Līdzsvarots uzturs palīdz rūpēties par ādas veselību. Nav daudz pētījumu par to, kuri pārtikas produkti vislabvēlīgāk ietekmē ādas veselību, tomēr:

•  augļi, dārzeņi, pilngraudu produkti un olbaltumvielas ar zemu tauku saturu (zivis, nevis gaļa) labvēlīgi ietekmē ādas stāvokli;
• uzturs, kas satur daudz C vitamīna un maz tauku un ogļhidrātu, var likt ādai izskatīties jaunākai;
• šķiet, ka pārtikas produkti, kas satur antioksidantus, uzlabo ādas aizsargspējas. Minētie produkti ietver: dzeltenos un oranžos augļus un dārzeņus (piemēram, burkānus un aprikozes), mellenes, zaļos lapu dārzeņus (piemēram, spinātus), tomātus, zirņus, pupas un lēcas, riekstus un treknās zivis, kas satur daudz omega taukskābju;
• diētas, kuru laikā no ēdienkartes tiek izslēgtas noteiktas pārtikas produktu grupas un to uzturvērtība, kopumā neuzlabo ādas veselību. Tomēr ir ieteicams ierobežot saldumu un piena produktu lietošanu uzturā. Ir ļoti svarīgi dzert daudz ūdens. Tas jo īpaši attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem.

Sakarība starp uzturu un aknes cēloņiem nav pierādīta.

Ārstnieciskie pasākumi

Atsevišķi medikamenti (piemēram, ķīmijterapija, diurētiskie vai caureju veicinošie līdzekļi un lipīdus samazinošie medikamenti, kas dažkārt tiek izmantoti sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai) un medicīniskās procedūras (piemēram, radioterapija un dialīze) var padarīt ādu sausu un jutīgu.

Veselīgs dzīvesveids var palēnināt dabīgo novecošanās procesu un novērst ādas problēmas.

Cīņa ar stresu

Nekontrolēta stresa un pārslodzes dēļ āda var kļūt jutīga un var rasties ādas problēmas, tostarp akne. Ar stresu ir jācīnās: šajā ziņā var būt lietderīgi samazināt darba slodzi, izbrīvēt laiku atpūtai un apgūt relaksācijas vingrinājumus.

Fiziskas aktivitātes

Regulāras fiziskas aktivitātes labvēlīgi ietekmē gan ādas veselību, gan vispārējo fizisko sagatavotību.

Miegs

Naktsmiers un veselīgs miegs palīdz organisma šūnām reģenerēties un ādai atjaunoties.

Atteikšanās no smēķēšanas

Tabakas dūmi ir viens no galvenajiem ādai kaitīgo brīvo radikāļu avotiem. Smēķēšana liek ādai izskatīties vecākai un veicina grumbu veidošanos, jo:

• smēķēšanas dēļ sašaurinās sīkie asinsvadi ādas dziļākajos slāņos. Āda vairs netiek pienācīgi apasiņota un ādas šūnas saņem mazāk skābekļa un barības vielu, piemēram, A vitamīna;
• smēķēšana negatīvi ietekmē kolagēna un elastīna šķiedras, kas nostiprina ādu un padara to elastīgu.