Nobriedusi āda – Profilakse

Pirmās ādas novecošanās pazīmes parādās aptuveni 25 gadu vecumā. Ādas vispārējās novecošanās iemeslus var iedalīt divās plašās kategorijās, proti, iekšējos un ārējos faktoros. Iekšējie faktori ir iepriekšnoteikti, tie ir saistīti ar hronoloģisko novecošanos un ģenētisko mantojumu, un tos nav iespējams ietekmēt. Turpretī ārējos faktorus mēs varam ietekmēt, izmantojot holistisku pieeju ādas novecošanās profilaksei.

Ādas novecošanos izraisa iekšējie faktori, kas ir noteikti jau iepriekš, un ārējie faktori, kas ir atkarīgi no dzīvesveida. Ādas vispārējā novecošanās ietekmē visus ādas struktūras slāņus.

Āda sastāv no trim atšķirīgiem slāņiem: no epidermas, dermas un hipodermas. Novecošanās ietekmē visus ādas slāņus, un par dažādu ādas slāņu novecošanos liecina dažādas ārējās pazīmes.

Epidermas slāņi

• Pārmaiņas: šūnas atjaunojas lēnāk, samazinās saražoto lipīdu daudzums.
• Ārējās pazīmes: āda kļūst sausāka un raupjāka, parādās sīkas krunciņas un grumbas. Āda ir jutīgāka pret UV starojumu, sliktāk dzīst un ir uzņēmīgāka pret infekcijām.

Dermas slāņi

• Pārmaiņas: kolagēna daudzums katru gadu samazinās par 1%. Pazeminās elastīna līmenis. Pasliktinās ādas apasiņošana.
• Ārējās pazīmes: āda zaudē elastību un ir vieglāk ievainojama. Ātrāk veidojas grumbas. Samazinās ādas blīvums, un āda zaudē mirdzumu. Āda pamazām zaudē veselīgo sārtumu un mirdzumu, kas ir raksturīgs jaunai ādai.

Hipodermas slāņi

• Pārmaiņas: samazinās taukšūnu skaits un lielums. Samazinās šūnu diferenciācijas iespējas.
• Ārējās pazīmes: samazinās ādas apjoms, veidojas dziļākas grumbas, iekrīt vaigi. Brūces sliktāk dzīst.

Novecošana ir dabīgs process, no kura nav iespējams izvairīties. Tomēr ir iespējams mazināt ādas vispārējās novecošanās ārējās pazīmes. Šajā ziņā ir lietderīgi pārskatīt dzīvesveidu un ieradumus, kas ietekmē ādas stāvokli. Šie ārējie faktori rada tā saukto oksidatīvo stresu, proti, izraisa brīvo radikāļu izdalīšanos organismā. Brīvie radikāļi bojā visas ādas šūnu sastāvdaļas un paātrina novecošanās ārējo pazīmju parādīšanos, proti, grumbu veidošanos, ādas blāvumu un ādas blīvuma samazināšanos, kā arī ādas apjoma samazināšanos.

Gan ilgstoša uzturēšanās saulē, gan saules iedarbība, ar kuru saskaramies ikdienā, rada oksidatīvo stresu un tādējādi izraisa fotonovecošanos. Saules starojuma nozīmi ādas vispārējās novecošanās procesā nedrīkst novērtēt par zemu.

„80% gadījumu ādas priekšlaicīgu novecošanos izraisa UV starojuma kaitīgā iedarbība.”

Āda spēj sevi aizsargāt no saules iedarbības, izmantojot tādus aizsargmehānismus kā iedeguma veidošanās un epidermas sabiezēšana, taču visam ir savas robežas. Katram šī robeža ir individuāla. Kad tā ir pārsniegta, ādai tiek nodarīti neatgriezeniski bojājumi un ātrāk parādās ādas novecošanās pazīmes.

Mums uzturoties saulē, āda vienmēr, arī ziemā, ir pakļauta kaitīgā UV starojuma iedarbībai. Uzziniet vairāk par UVA un UVB starojuma ietekmi uz ādu. Tas var radīt iedegumu un izraisīt saules apdegumus, nevienmērīgu pigmentāciju, ādas novecošanos un ļaunākajā gadījumā – pat ādas vēzi. Lai samazinātu saules starojuma kaitīgo iedarbību, āda ir apzināti jāaizsargā no saules. Ikdienas ādas kopšanas režīmā ir lietderīgi iekļaut arī piemērotus līdzekļus ar SPF. Izvēloties saules aizsardzības līdzekli, ir jāņem vērā ādas tips, pigmentācijas tips un saules starojuma intensitāte atrašanās vietā. Uzziniet vairāk par sejas ādas aizsardzību pret sauli.

Ādas vispārējās novecošanās process sākas jau 25 gadu vecumā, tāpēc profilaktiskos pasākumus būtu jāsāk veikt iespējami agri, lai aizkavētu novecošanās procesu un novērstu turpmākos ādas bojājumus. Ādas kopšana, ievērojot atbilstošu ādas kopšanas režīmu, palīdzēs aizkavēt ādas vispārējās novecošanās pazīmes. Izvēloties ādas kopšanas līdzekļus, būtu jāpievērš uzmanība tam, kura ādas novecošanās pazīme ir visizteiktākā – grumbas, ādas apjoma samazināšanās vai ādas blāvums un ādas blīvuma samazināšanās.

• Vispirms āda ir rūpīgi jāattīra, izmantojot tīrīšanas līdzekļus, kas notīra dekoratīvo kosmētiku un netīrumus, nekairinot ādu. Tīrīšanas līdzeklim būtu jābūt maigam, un tas nedrīkstētu sausināt ādu.
• Pēc tam āda ir jātonizē, izmantojot piemērotu toniku, kas attīra ādu un sagatavo to nākamajam ādas kopšanas posmam.
• Visbeidzot sejas ādai ir jāuzklāj kopjošs krēms, kas nodrošina ādai nepieciešamo mitrumu un barības vielas. Tas palīdzēs mazināt ādas novecošanās pazīmes, kas bieži vien ietver arī novecošanas izraisītu ādas sausumu.
• Ja dienas gaitā ir paredzēts uzturēties saulē, neatkarīgi no ādas novecošanās izraisītajām problēmām, pirms ādas kopšanas līdzekļa būtu jāuzklāj efektīvs līdzeklis sejas ādas aizsardzībai pret sauli.

Lai āda būtu veselīga, tā ir jāmitrina arī no iekšpuses.

„Ādu var mitrināt, uzņemot pietiekami daudz šķidruma.”

Atsevišķu pārtikas produktu iekļaušana uzturā var mazināt oksidatīvo stresu, kas nelabvēlīgi ietekmē ādas stāvokli. Uzturs, kurā ir daudz svaigu augļu un dārzeņu, satur daudz antioksidantu un mikroelementu. Antioksidanti ir molekulas, kas spēj neitralizēt brīvos radikāļus. Mainot ēšanas paradumus un uzturā biežāk iekļaujot šādus produktus, ir iespējams aizkavēt ne tikai oksidatīvā stresa izraisīto novecošanos, bet arī ādas vispārējo novecošanos, ko izraisa iepriekšnoteikti iekšējie faktori.