Atopiskais dermatīts uz bērna ķermeņa – Atopiskā dermatīta simptomu noteikšana un mazināšana

Atopiskais dermatīts ir ļoti bieži sastopama neinfekcioza ādas slimība, ar kuru visā pasaulē slimo 2–5% pieaugušo un līdz pat 10–20% bērnu. Tā ir hroniska saslimšana, proti, slimības simptomi var saglabāties ļoti ilgi, tomēr zīdaiņi un bērni no atopiskā dermatīta simptomiem var arī „izaugt”. Atopiskajam dermatītam parasti ir divas atšķirīgas fāzes – neaktīvā fāze („remisija”) un aktīvā jeb akūtā fāze („saasinājums”). Atbilstoša ādas kopšana var mazināt diskomfortu gan remisijas, gan saasinājuma fāzē.

Atopiskais dermatīts (jeb atopiskā ekzēma) ir ādas slimība, kas kļūst arvien izplatītāka un skar pieaugušos, zīdaiņus un bērnus visā pasaulē neatkarīgi no viņu ādas krāsas. Visbiežāk ar atopisko dermatītu slimo bērni – 90% gadījumu pirmie slimības simptomi parādās līdz piecu gadu vecumam. Bērniem pieaugot, simptomi bieži vien izzūd. Pieaugušā vecumā atopiskā dermatīta pirmie simptomi parādās ļoti reti.

Slimības simptomi parādās uz galvas ādas (tā sauktā „piena krevele”), sejas un ķermeņa, taču slimības pazīmes un slimības biežāk skartās ķermeņa daļas zīdaiņiem, bērniem un pieaugušajiem atšķiras.

• Zīdaiņiem pirmie simptomi var parādīties jau 2–3 mēnešu vecumā. Parasti pēkšņi parādās izsitumi, un āda kļūst sausa, zvīņaina un niezoša. Slimības saasinājuma laikā iekaisusī āda var sulot. Zīdaiņiem atopiskā dermatīta simptomi parasti parādās uz sejas, sevišķi uz vaigiem, un uz galvas ādas (tā sauktā „piena krevele”), ceļgaliem un elkoņiem. Autiņbiksīšu zonā atopiskais dermatīts zīdaiņiem parādās ļoti reti. Autiņdermatīta simptomi ir ļoti līdzīgi, taču autiņbiksīšu zonā ir pārāk mitra vide, lai tur attīstītos atopiskais dermatīts.
• Bērniem, kuriem atopiskais dermatīts parādās vēlāk (laikā no divu gadu vecuma līdz pubertātei), parasti uz ķermeņa parādās sausi izsitumi un niezoši, zvīņaini ādas laukumi. Āda ir nelīdzena, bieza un raupja. Simptomi parasti parādās uz elkoņu un ceļgalu locītavu ādas, uz kakla, plaukstas locītavām, potītēm un/vai ādas krokās starp sēžu un augšstilbiem. Eiropeīdās rases bērniem simptomi parasti parādās locītavu iekšpusē – elkoņu un plaukstas locītavu iekšpusē, pacelē un potītes priekšpusē. Ekvatoriālās un mongoloīdās rases bērniem simptomi parasti parādās locītavu otrā pusē, piemēram, uz ceļgaliem vai uz elkoņiem.
• Pieaugušajiem atopiskā dermatīta gadījumā sejas un ķermeņa āda kļūst ļoti sausa un zvīņaina un nepārtraukti niez.

Atopiskajam dermatītam parasti ir divas atšķirīgas „fāzes”. Neaktīvajā (jeb „remisijas”) fāzē āda ir ļoti sausa, viegli sakairināma un zvīņaina. Āda katru dienu ir jāmitrina. Aktīvajā (jeb „saasinājuma”) fāzē simptomi ir daudz izteiktāki. Lai nomierinātu iekaisušo ādu un mazinātu niezi, ir jāizmanto ārīgi lietojami ārstniecības līdzekļi.

Šī slimība var būt ļoti mokoša ne tikai slimajiem bērniem, bet arī viņu vecākiem, jo vecākiem var būt ļoti grūti atturēt bērnus no kasīšanās. Bērni, jo īpaši zīdaiņi un mazuļi vecumā līdz trim gadiem, dažkārt berzē ķermeni pret gultasveļu, paklājiem un citām virsmām, lai atvieglotu niezi. Tas var izraisīt ādas infekciju attīstību. Bērnam var rasties problēmas ar gulēšanu – tas vecākiem rada papildu grūtības un satraukumu.

Tomēr efektīva ārstēšana un pareiza ādas kopšana var būtiski mazināt diskomfortu.

... parādās vidēji stipra vai stipra nieze.

... āda ir iekaisusi un jēla.

... āda sulo vai pat asiņo.

... simptomus izdodas mazināt, lietojot mitrinošu ādas kopšanas līdzekli.

... bērns var paciest simptomus bez kasīšanās.

... āda ir vesela un tikai nedaudz zvīņaina.

Ja Jums rodas šaubas par Jūsu bērna simptomiem, konsultējieties ar dermatologu.

Uzziniet vairāk par bērnu ādu.

Dermatologi ir noteikuši, ka atopisko dermatītu var izraisīt un veicināt vairāki faktori, piemēram:

• Saistība ar siena drudzi un astmu. Ir pierādīts, ka atopiskais dermatīts ir saistīts ar alerģisko rinītu jeb „siena drudzi” un astmu. Tā sauktais „atopiskais maršs” parasti sākas bērnībā ar atopisko dermatītu, bet vēlāk pusaudža gados un pieaugušā vecumā attīstās siena drudzis un astma.
• Ģenētiskie faktori. Ja vienam vai vairākiem ģimenes locekļiem ir atopiskais dermatīts, bērniem ir lielāks risks saslimt ar šīm trim atopiskajām slimībām.
• Apkārtējā vide. Bērniem, kuri dzīvo attīstītajās valstīs, pilsētas teritorijā, kur ir augstāka piesārņojuma koncentrācija, un aukstajās klimatiskajās zonās, ir lielāks risks saslimt ar atopisko dermatītu. Pētījumā tika konstatēts, ka jamaikiešu bērniem, kuri dzīvo Londonā, ir divas reizes lielāks risks saslimt ar atopisko dermatītu nekā bērniem, kuri dzīvo Jamaikā.
• Dzimums. Sievietēm ir nedaudz lielāks risks saslimt ar atopisko dermatītu nekā vīriešiem.
• Mātes vecums bērna piedzimšanas brīdī. Ir pierādīts, ka bērniem, kuri ir piedzimuši gados vecākām mātēm, ir lielāks risks saslimt ar atopisko dermatītu.

Atopiskā dermatīta slimniekiem trūkst dabīgo mitrinošo faktoru, piemēram, urea un aminoskābju, un ir traucēta epidermas lipīdu vielmaiņa. Tāpēc pastāv lielāks risks, ka āda varētu kļūt sausa un sliktāk pildīt aizsargbarjeras funkcijas.

Atopiskā dermatīta saasinājumi bieži vien veido apburto loku (skat. ilustrāciju). Tā ir cēloņu un seku virkne, kas sākas ar to, ka bērns pakasa niezošo vietu un tādējādi vēl vairāk traumē bojāto ādas aizsargbarjeru. Neaizsargātie ādas slāņi kļūst par ideālu vidi Staphylococcus aureus baktērijām. Tās vairojas un inficē ādu. Infekcija izraisa iekaisumu, kas savukārt izraisa niezi, un apburtais loks sākas atkal no jauna.

Dermatoloģiskie ārstniecības līdzekļi palīdz pārtraukt atopiskā dermatīta apburto loku.

Faktori, kas izraisa atopisko dermatītu, var atšķirties, tāpēc var būt lietderīgi iekārtot dienasgrāmatu un pierakstīt, kā dažādi ārējie faktori ietekmē bērna ādas stāvokli. Minētie faktori var būt:

• materiāli, kas saskaras ar bērna ādu, piemēram, neilons, kas var izraisīt svīšanu, un vilna, kas var saasināt slimības simptomus;
• dažādi ēdieni un dzērieni. Visbiežāk sastopamie piemēri ir piena produkti, rieksti, gliemji, vēžveidīgie un adatādaiņi. Tomēr, pirms izslēgt šos pārtikas produktus no bērna uztura, ir jākonsultējas ar ārstu, lai pārliecinātos, ka bērns joprojām saņems visas nepieciešamās uzturvielas; • alerģija pret mājdzīvnieku spalvu, putekšņiem vai putekļu ērcītēm;
• psiholoģisks stress;
• mazgāšanas līdzekļi, sevišķi bioloģiskie mazgāšanas līdzekļi;
• pasīvā smēķēšana;
• saslimšanas izraisītais stress un neizgulēšanās var saasināt slimības simptomus.

Uzziniet vairāk par faktoriem, kas ietekmē ādas stāvokli.

Lai gan joprojām nav atrasts līdzeklis, kas ļautu izārstēt atopisko dermatītu, dermatologi iesaka regulāri lietot mitrinošus līdzekļus, lai novērstu ādas sausumu, kairinājumu un niezi un mazinātu emocionālo stresu, ko slimība rada gan bērnam, gan vecākiem.

Remisijas fāzē ir svarīgi ievērot ikdienas ādas kopšanas režīmu un lietot ādu mīkstinošus līdzekļus.

Ādu mīkstinošie un mitrinošie līdzekļi – emolienti – ietver sejas un ķermeņa krēmus un losjonus, ko var izmantot kopā ar vannas piedevām un dušas eļļām, lai saglabātu ādas mitrumu. Maiga un mitrināta āda mazāk niez, tāpēc bērni retāk to kasa un attiecīgi samazinās iekaisuma risks.

Ādu mīkstinošo līdzekļu galvenās sastāvdaļas cita starpā ir:

• omega-6 taukskābes. Naktssveces eļļa un vīnogu kauliņu eļļa  nomierina un pabaro slimības skarto ādu un atjauno tās dabīgās aizsargspējas;
• likohalkons A. Likohalkons A, kas tiek iegūts no lakricas saknes, ir dabīgs un spēcīgs antioksidants un pretiekaisuma līdzeklis, kas efektīvi samazina ādas apsārtumu un novērš iekaisumu.

Saasinājuma laikā papildus ādu mīkstinošajiem līdzekļiem ir jālieto arī ārsta parakstītie ārstnieciskie līdzekļi, piemēram, ārstnieciskie krēmi. Šie ārīgi lietojamie krēmi parasti satur kortikosteroīdus.

Kortikosteroīdi ir efektīvas, ātrdarbīgas sastāvdaļas, kas atopiskā dermatīta saasinājuma gadījumā gandrīz nekavējoties mazina niezi. Tomēr kortikosteroīdus nedrīkst lietot neierobežotā daudzumā – ir rūpīgi jāievēro ārsta norādījumi.

Klīniskā pētījumā ir pierādīts, ka Eucerin AtopiControl akūtas kopšanas krēmam piemīt ādu kopjošas īpašības, kas būtiski uzlabo ādas izskatu atopiskā dermatīta saasinājuma fāzē. Šis kopjošais risinājums ādai palīdz samazināt hidrokortizona lietošanu slimības saasinājuma laikā.

Eucerin AtopiControl izsmidzināmais līdzeklis pret niezi acumirklī mazina diskomfortu. To var lietot papildus Eucerin AtopiControl akūtas kopšanas krēmam, kas ir īpaši ērti, atrodoties ceļā. Izsmidzināmo līdzekli drīkst lietot bērniem, kuri ir sasnieguši trīs gadu vecumu.

• Vannojiet bērnu siltā, nevis karstā ūdenī.
• Nevannojiet bērnu ilgāk par 5–10 minūtēm.
• Nelietojiet vannas putas.
• No trīs mēnešu vecuma, vannojot mazuli, kā vannas piedevu lietojiet Eucerin AtopiControl attīrošo eļļu.
• Viegli nosusiniet ādu un nekavējoties uzklājiet ādu mīkstinošu un mitrinošu līdzekli.
• Lietojiet ādu mīkstinošu un mitrinošu līdzekli vismaz divas reizes dienā.
• Pievērsiet uzmanību tam, lai bērna nagi būtu īsi un gludi, lai bērns nevarētu saskrāpēt vai savainot ādu.
• Pirms gulētiešanas uzvelciet bērnam kokvilnas cimdus, lai bērns pa miegam nesakasītu ādu.
• Rūpējieties par to, lai telpās būtu vēss un lai būtu zems gaisa mitrums.
• Bērnam var būt lietderīgi iedot lelli, ko kasīt. Tas var palīdzēt novērst domas un atturēt bērnu no kasīšanās.